Stopiņu ambulance

Resnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā. Tā ir ļaundabīga slimība, kas veidojas resnajā zarnā un novēlotas diagnostikas gadījumā var radīt metastāzes citos orgānos un nāvi. Katru gadu Latvijā tiek diagnosticēts vairāk kā 1000 zarnu audzēja gadījumu, 70% no tiem tiek diagnosticēti novēloti.

Sākotnējās izmaiņas zarnu vēža gadījumā nav jūtamas, tāpēc vienīgais veids, kā atklāt audzēju agrīnā stadijā, ir veikt skrīningu. Vārds „skrīnings” (no angļu val. screening – pārbaude) nozīmē lielas cilvēku grupas pārbaudi, atlasot cilvēku grupu, kurai ir paaugstināts risks saslimt ar kādu konkrētu slimību. Ir svarīgi veikt skrīningu, vēl pirms slimība izraisījusi sūdzības. Veicot zarnu vēža diagnostiku var atklāt pirmsvēža stāvokļus un ļaundabīgo audzēju agrīnās stadijas, uzsākot laicīgu ārstēšanu iespējama pilnīga izārstēšanās.

Valsts apmaksātu zarnu vēža skrīningu reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šī pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Lai veiktu skrīninga testu, pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu.

Būtiski saslimšanu ar zarnu vēzi mazinātu ne tikai aktīva līdzdalība skrīninga programmā, bet arī dzīvesveida maiņa – smēķēšanas atmešana, pievēršanās regulārām fiziskajām aktivitātēm (vismaz 30 minūtes dienā), dārzeņu un citu šķiedrvielu bagātīgāka iekļaušana uzturā, gaļas lietošanas samazināšana, svara samazināšana.

Ārpus ģimenes ārsta darba laika iedzīvotāji var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai vērsties pie dežūrārstiem.

Traumas vai pēkšņas, veselību apdraudošas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Gadījumos, kad dzīvībai draud briesmas, nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, zvanot uz numuru 113.

Lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu, maksājot tikai pacienta iemaksu, nepieciešams ģimenes ārsta vai cita ārsta speciālista nosūtījums.

• pie ginekologa;
• pie oftalmologa;
• pie bērnu ķirurga;
• pie pediatra;
• pie sporta ārsta;
• pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību;
• pie pneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi;
• pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuāli transmisī­vajām slimībām;
• pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu;
• pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;
• pie infektologa, ja pacients slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju;
• pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho­tropo vielu atkarību.

Vakcinācija pret gripu ik gadus ieteicama ikvienam, tomēr īpaši nepieciešams vakcinēties cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks.

Tie ir:

• cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām;
• cilvēki, kuri plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros;
• bērni no sešu līdz 24 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem;
• cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas;
• grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā;
• mediķi un sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.

Tāpat iesakāms vakcinēties cilvēkiem, kuriem ģimenēs ir mazi bērni, veci cilvēki vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām. Lielāks inficēšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem (piemēram, veikalu pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem).

Valsts 100% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu :

• 1

  bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;

• 2

  bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:
• bērni ar hroniskām plaušu slimībām;
• bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
• bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
• bērni ar hroniskām nieru slimībām;
• bērni ar imūndeficītu;
• bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju;
• bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. acetylsalicylicum

• 3

  personām vecumā no 65 gadiem;

• 4

  grūtniecēm;

Gripa ir akūta, īpaši lipīga infekcijas slimība. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš klepojot, šķaudot vai runājot, izplata vīrusu. Vesels cilvēks ar gripu inficējas ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu, vai saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna vai rīkles izdalījumi.

Difterija ir joprojām sastopama, ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina difterijas baktērija (Corynebacterium diptheriae).

Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā saucamā „kakla aizaugšana”) un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās. Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās.

Mūsdienās ir pieejams specifisks pretdifterijas serums (svešā organismā izstrādātās antivielas pret difterijas toksīnu) un antibiotikas. Tomēr seruma ievadīšana vai antibiotiku lietošana tikai uzlabo pacienta stāvokli, turklāt, ja tas tiek izdarīts pirmajās slimības dienās. Tāpēc ne vienmēr pat mūsdienu attīstītā medicīna spēj glābt dzīvību difterijas saslimšanas gadījumā un letalitāte difterijas gadījumā joprojām sasniedz 10 %. Turklāt difterijai raksturīgās komplikācijas (nervu sistēmas bojājumi un paralīze, sirdsdarbības traucējumi, nieru mazspēja utt.) izraisa invaliditāti.

Vakcīna pret difteriju nesatur dzīvas baktērijas un nekādā veidā nevar izraisīt saslimšanu ar difteriju. Vakcīna satur difterijas toksoīdu, jeb pārveidotu organismam nekaitīgu difterijas toksīnu. Vakcinācijas mērķis ir veidot aizsardzību pret difterijas toksīna iedarbību, kas ir slimības komplikāciju un nāves iemesls. Pēc vakcinācijas cilvēka organisms izstrādā specifiskās antivielas, kuras neitralizē difterijas toksīnu, kad tas iekļūst asinsritē, un tāpēc toksīns vairs nevar bojāt iekšējos orgānus. Vakcīna pret difteriju vienmēr ir kombinēta un satur arī stingumkrampju toksoīdu. Tādēļ, vakcinējamā persona vienlaikus iegūst aizsardzību arī pret tādu bīstamu slimību kā stingumkrampji.

Bērniem Latvijā vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – 7 un 14 gadu vecumā. Imunitāte nesaglabājas visu mūžu - ik pēc 5 – 10 gadiem ir nepieciešams veikt revakcināciju.

Pēc difterijas pārslimošanas neveidojas pilnvērtīga imunitāte pret difteriju, tāpēc arī cilvēkiem, kuri ir slimojuši ar difteriju, regulāri ir jāveic revakcinācija. Cilvēkam, kurš pret difteriju nav potēts, jāsaņem potēšanās kurss - trīs potes. Pēc pirmās potes jāpaiet pusotram mēnesim, tad jāsaņem otrā pote. Trešā pote jāsaņem pēc sešiem mēnešiem.

Atcerieties, ka neviena vakcinācija no saslimšanas nepasargā 100%. Gadās, ka saslimst arī potētie, taču šajā gadījumā slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm – rīklesgala apsārtumu, kakla sāpēm. Šādi slimnieki izveseļojas pāris dienās, un viņiem nav komplikāciju.

Vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem pie ģimenes ārsta ir bezmaksas!